Bellydance.lv

2011.gada 30.aprīlis
LIENĪTE LAPSA ir deju pasniedzēja, horeogrāfe un deju studijas "Horeo" vadītāja. Pateicoties viņas uzņēmībai, šodien Liepājā pirmo reizi tiek organizēta Dejas diena, kuru pēc UNESCO aicinājuma katru gadu visā pasaulē atzīmē 29.aprīlī. Šodien viesnīcā "Hotel Fontaine Royal" visas dienas garumā notiks dažādu deju veidu bezmaksas meistarklases, bet vakarā deju koncerts Liepājas Latviešu biedrības namā.

Pirms šī notikuma "Privāti" devās pie Lienītes uz mājām, kur noorganizējām fotosesiju ar viņas koncerttērpiem.

Uz Liepāju Lienīte pārcēlās pirms diviem gadiem. Pirms tam divpadsmit gadus Gulbenes meitene dzīvoja un strādāja Rīgā, vadot dažādas deju nodarbības savā studijā un koncertos, festivālos uzstājoties arī pati. "Dejoju kopš agras bērnības," stāsta deju studijas "Horeo" vadītāja. "Vispirms bija tautas dejas, tad arī sporta un modernās dejas. 2001.gadā Rīgā aizgāju uz studiju "Alegria" pie Ilzes Zariņas un savā varā mani pārņēma austrumu vēderdejas. Tās man tik ļoti iepatikās, ka pati sāku mācīties pie igauņu pasniedzējas Pilles Roosi un ieguvu vēderdeju pasniedzējas sertifikātu".

Lienīte pārliecināti apgalvo, ka uzskats – vēderdeja ir domāta tikai un vienīgi vīriešu iepriecināšanai un savaldzināšanai – ir galīgi aplams. Pirmkārt, sieviete to dejo vispirms tieši savam priekam, otrkārt, lai justos skaista un vesela. Gaidot savas meitiņas nākšanu pasaulē, deju pasniedzēja pati dejojusi līdz pat astotajam grūtniecības mēnesim un atsākusi nodarbības vadīt jau pusotru mēnesi pēc mazulītes dzimšanas.

Vai studijas vadītāja pati vienmēr ar prieku un iedvesmu dodas uz kārtējo nodarbību? "Nē, tā nav! Arī skolotāji – dejošanas, matemātikas vai literatūras – ir tikai cilvēki un ir reizes, kad ļoti, ļoti negribas iziet no mājām," viņa savu pieredzi neslēpj. "Taču zinu, ka man ir jābūt zālē. Audzēkņi var atļauties paslinkot, paņemt brīvdienu, bet mani gaida, man vienmēr ir jābūt klāt! To esmu pārbaudījusi neskaitāmas reizes, ka pēc katras nodarbības, lai cik bijis grūti uz to aiziet, vienmēr jūtos lieliski. Nostājoties spoguļa priekšā, visas nebūšanas izkūp, pazūd un tā vietā nāk ļaušanās kustības terapijai un mūzikas aicinājumam. Dejošana brīnišķīgi izbirstē smadzenes un harmonizē, izkustina ķermeni!" Jaunākais, ko Lienīte tagad māca saviem audzēkņiem Liepājas Olimpiskajā centrā, ir Zumba. Tā ir dažādu latīņamarikas deju sintēze, kas papildināta ar fitnesa elementiem.

Bet kā ar tērpiem? "To man diezgan daudz, jo dejoju ne pirmo gadu. Pat grūti izskaitīt, tieši cik tērpu mājās glabājas, jo tie ir savstarpēji kombinējami, papildināmi," stāsta deju skolotāja. "Visi, izņemot kādus pāris, ir šūti. Kamēr dzīvoju Rīgā, man bija brīnišķīga šuvēja, mana audzēkne. Tagad pāris gadu nav tapis nekas jauns, taču katrs esošais tērps ir ar savu stāstu un atmiņām. Mans ieteikums jaunajām dejotājām, kuras sapņo par uzstāšanos uz skatuves – tērps jāprot pieskaņot savai meistarībai. Izskatās visnotaļ savādi, ja kleita apsteidz pašu dejotāju".




1. Tērps čigānu dejām: "Šāds tērps man ir viens. Atceros, ka tā šūšanai vajadzēja ļoti daudz auduma un svārki ir diezgan smagi. Tie sastāv no diviem pilnajiem saules griezumiem. Ar to esmu uzstājusies televīzijas šovā "Zvaigžņu lietus", kopā ar citām meitenēm dejojot priekšnesumā, kur pārī dziedāja Vents Krauklis un Ginta Ēķe. Čigānu dejas ir straujas, ritmiskas, pilnas dzīvu emociju un no dejotājām vienmēr prasa lielu atdevi".




2. Klasisks vēderdejas tērps: "Šūts speciāli, kad viesojāmies Auraj Studijas jubilejas koncertā 2008.gadā, kurš notika VEF kultūras pilī. Tam ir arī tā saucamie Izīdas spārni (Isis Wings), kas bija vajadzīgi dejai. Ļoti iespējams, ka tieši šajā tērpā dejošu šovakar Latviešu biedrības namā!"




3. Burleskas kleita: "Burleska faktiski skaitās pie fusion stiliem un ierindojams tribal stila apakškategorijā. Tā no dejotājas prasa ne tikai fizisko sagatavotību, bet arī labu aktiermeistarību, jo uz skatuves parasti tiek izspēlēts kāds neliels jautrs skečs, turklāt joprojām nedrīkst aizmirst par lielisku vēderdeju elementu tehniku, kas raksturīgs tribal stiliem. Šo kleitu priekšnesumam pēdējo reizi esmu ģērbusi 2009.gadā, kad piedalījāmies festivālā ”Pāri jūrām Liepājā”".




4. Tribal Fusion tērps: "Fusion nozīmē „sajaukums”, kas faktiski arī raksturo šo stilu un var attiekties kā uz tērpu, grimu, matu sakārtojumu, tā uz mūzikas, aksesuāru un noskaņas izvēli. Esam dejojušas gan pie Prodigy „Fuzz Fucking”, gan Nine Inch Nails „The Wretched”, lai gan – vēderdejas taču... Vien jāpiebilst, ka šeit nepieciešama laba un pareiza vēderdeju kustību bāze, ko tālāk jau var ņemt par pamatu un izkopt tribal stilam tik nepieciešamo plastiku un kontroli, kas dejotājas kustībām piešķir kaut ko no čūskas plūstošās dinamikas.




5. American Tribal Style bellydance (ATS): "Ļoti specifisks tērps, kas speciāli pasūtīts internetā. Arī pabijis uz Liepājas festivāla skatuves un gozējies Jūrmalas Dzintaru koncertzāles prožektoru gaismā. Tērps sastāv no diviem ļoti kupliem svārkiem, choli un biksēm, ap galvu no lakatiem tiek veidots turbāns, jābūt īpašām rotām un arī grimam. Var jau, protams, mēģināt izlīdzēties ar čigānu svārkiem, bet tērps dod īsto sajūtu - šim dejas stilam tik ļoti raksturīgo pamatīgumu. Dejojot pirkstos ir mūzikas instrumenti - cimbalas. Ar tiem dažviet mūzikas skanējumā akcentējam kādas īpašas vietas vai pavadām kādas ķermeņa kustības".

Daiga Lutere
Egona Zīverta foto
Kurzemes Vārds